9 grēmas cēloņi, kas tiek atklāti reti

Sāpes vai grēmas ir dispepsijas simptoms. Grēmas ir nepatīkams stāvoklis zonā starp krūšu kaula dibenu un nabu. Sāpes var rasties pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Papildus slimībām grēmas var izraisīt arī dzīvesveids un lietoto medikamentu veids. [[Saistīts raksts]]

Medicīniskie apstākļi, kas izraisa grēmas

Vairākas slimības var izraisīt grēmas, tostarp:

1. Kuņģa čūla

Kuņģa čūla vai peptiska čūlas Tas ir kuņģa sienas ievainojums. Šī slimība tika konstatēta 10% dispepsijas slimnieku, kuri tika tālāk izmeklēti. Parasti šis stāvoklis sākas ar kuņģa sienas bakteriālu infekciju. Tomēr daži ir pierādījuši sāpju zāļu ietekmi uz šo stāvokli.

2. Kuņģa skābes reflukss/GERD

GERD ir stāvoklis, kad kuņģa saturs, tostarp kuņģa skābe, pārvietojas atpakaļ barības vadā. Šis stāvoklis izraisīs grēmas un dedzinošu sajūtu. Parasti stāvoklis rodas pēc ēšanas. Lielākā daļa pacientu tiek iedalīti 2 grupās, stāvot un guļus. Sūdzības, pieceļoties kājās, parasti rodas tāpēc, ka notiek kuņģa skābes attīrīšanās process, kas īsi pēc ēšanas paceļas barības vadā. Tikmēr, ja tas notiek guļus, process, kurā notiek kuņģa skābe, ieplūst atpakaļ barības vadā.

3. Kairinātu zarnu sindroms (IBS)

IBS ir gremošanas sistēmas stāvoklis ar simptomiem, no kuriem viens ir grēmas. Tomēr šīs sāpes mazināsies pēc zarnu kustības. IBS cēlonis nav skaidri zināms, bet to var izraisīt pārāk lēna vai ātra gremošana vai pārāk jutīgs gremošanas trakts.

4. Pankreatīts vai holecistīts

Grēmas, ko izraisa aizkuņģa dziedzera infekcija (pankreatīts) vai žults (holecistīts), bieži pavada drudzis. Nereti sāpes ir jūtamas vēdera labajā augšējā daļā, kas iespiežas mugurā, līdz izstaro labo plecu. Sāpes var ilgt no stundām līdz dienām.

5. Koronārā sirds slimība

Reti, bet iespējams. Parasti koronāro artēriju sašaurināšanās vai bloķēšana izraisa sāpes kreisajā krūtīs. Bet nereti grēmas var būt šīs slimības simptoms.

Grēmas dzīvesveida dēļ

1. Diēta

Alkohola, kofeīnu saturošu dzērienu, piemēram, kafijas, un bezalkoholisko dzērienu lietošana var izraisīt kuņģa skābes veidošanos, kas var izraisīt grēmas. Pārāk ātra, pārāk daudz, pikanta, trekna un skāba ēšana var izraisīt arī grēmas.

2. Smēķēšana

Smēķēšana var izraisīt grēmas sūdzības. Arābu pētījums atklāja būtisku saistību starp smēķēšanu un dispepsiju.

3. Stress

Stress liek organismam ražot noteiktus hormonus, kas savukārt palielina kuņģa skābes veidošanos. Palielināta kuņģa skābe izraisīs grēmas. Ja ilgstošs stress var izraisīt čūlas kuņģī.

4. Zāļu lietošanas blakusparādības

Pretsāpju līdzekļi, piemēram, mefenamīnskābe, aspirīns, meloksikāms, piroksikāms vai ibuprofēns, var izraisīt grēmas tādu zāļu darbības dēļ, kas saistītas ar kuņģa darbību. Dažas antibiotikas dažiem cilvēkiem var izraisīt arī grēmas. Tas parasti notiek tāpēc, ka katra cilvēka jutība pret antibiotikām ir atšķirīga.

Kā tikt galā ar dedzināšanu

Ja rodas grēmas, jums nevajadzētu to vienkārši ignorēt, bet nekavējoties sniegt pirmo palīdzību. Šeit ir daži Nacionālā diabēta un gremošanas un nieru slimību institūta ieteikumi par to, kā tikt galā ar dedzināšanu:

1. Bezrecepšu medikamenti un recepšu medikamenti

Jūs varat iegādāties bezrecepšu medikamentus grēmu ārstēšanai, piemēram, antacīdus, H2 blokatorus vai protonu sūkņa inhibitorus. Ja jūtat sāpes vēdera dobumā, vispirms pārbaudiet, vai dzīvesveids vai medikamenti neietekmē jūsu stāvokli. Ja grēmas ilgst ilgu laiku un traucē jūsu aktivitātēm, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

2. Mainiet to, ko ēdat un dzerat

Jūsu ārsts var ieteikt izvairīties no pārtikas un dzērienu lietošanas, kas var pasliktināt simptomus, piemēram:
  • Alkoholiskie dzērieni
  • Gāzētie vai gāzētie dzērieni
  • Kofeīnu saturošs ēdiens vai dzēriens
  • Pārtika ar augstu skābes saturu, piemēram, tomāti, tomātu produkti un apelsīni
  • Pikanti, trekni vai taukaini ēdieni

3. Psiholoģiskā terapija

Jūsu ārsts var ieteikt psiholoģiskas terapijas veidu, lai palīdzētu novērst trauksmi un depresiju, kas var izraisīt grēmas. Ja stress izraisa grēmas, ārsts var ieteikt veidus, kā palīdzēt samazināt stresu, piemēram, meditāciju, relaksācijas vingrinājumus vai konsultācijas.