Skābekļa regulatoru funkcijas un to pareiza lietošana

Tiem no jums, kuriem tiek veikta skābekļa terapija, skābekļa regulatori noteikti nav sveša iekārta. Kopā ar skābekļa tvertni regulators nodrošina vienmērīgu skābekļa piegādi Jūsu organismam, lai Jūs varētu turpināt salīdzinoši normāli veikt savas darbības. Skābekļa regulatora izmantošanai nav nepieciešama elektriskā jauda, ​​taču nepieciešama apkope, lai tā darbība netiktu traucēta. Šis regulators sastāv no spiediena indikatora caurulē, plūsmas mērītājs, un (dažreiz) mitrinātājs. Regulatori atšķiras no ventilatoriem. Ventilatoram ir nepieciešama elektriskā palīdzība, lai tas darbotos, bet regulatoram nav. Arī ventilatori parasti atrodas tikai intensīvās terapijas nodaļā (ICU), savukārt pārnēsājamām cisternām piestiprinātos regulatorus var izmantot jebkur, tostarp ātrās palīdzības automašīnās.

Skābekļa regulatora funkcija

Strukturāli skābekļa regulators darbojas, lai regulētu skābekļa daudzumu, kas izplūst no saspiestā skābekļa uzglabāšanas tvertnes, lai tas būtu drošs cilvēka ieelpošanai. Tomēr regulators nav skābekļa plūsmas regulators, tāpēc praksē šim instrumentam ir nepieciešami papildu instrumenti, piemēram, plūsmas mērītājs. Lielāko daļu skābekļa regulatoru var iestatīt tā, lai tas nodrošinātu 0–25 litrus skābekļa minūtē. Parasti ārsts iesaka iestatīt regulatoru uz 15 litriem skābekļa minūtē katru reizi, kad veicat skābekļa terapiju. Tomēr ir arī regulators, kuru var noregulēt uz spiedienu virs 25 litriem minūtē jeb tā dēvētajam augstspiediena skābeklim. Tomēr šis rīks ir pieejams tikai slimnīcās, ņemot vērā, ka tā lietošana ir atļauta tikai pacientiem ar akūtu elpošanas mazspēju, lai stabilizētu elpošanu un kontrolētu skābekļa saturu asinīs.

Kādos apstākļos ir nepieciešams izmantot skābekļa regulatoru?

Skābekļa regulatoru, kas savienots ar skābekļa uzglabāšanas tvertni, var izmantot ikvienam, kam nepieciešama elpošanas palīdzība. Šis rīks ir ļoti noderīgs, ja nepieciešams nodrošināt skābekļa padevi attālos apgabalos vai veselības iestādēs, kur elektrības apstākļi joprojām ir nestabili vai pat nepastāv. Kā minēts iepriekš, skābekļa tvertnē izmantoto skābekļa regulatoru parasti izmanto arī skābekļa terapijas veikšanai gan mājās, gan slimnīcā. Skābekļa terapija pati par sevi tiek veikta, ja organisms nevar iegūt pietiekami daudz skābekļa caur elpceļiem. Šo stāvokli parasti izraisa problēmas ar plaušām, piemēram:
  • Pneimonija
  • Astma
  • Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)
  • Bronhopulmonārā displāzija jeb nenobrieduši plaušu stāvokļi jaundzimušajiem
  • Sirdskaite
  • cistiskā fibroze
  • Miega apnoja
  • Citas plaušu slimības
  • Elpošanas sistēmas traumas.
Tomēr ne visiem pacientiem ar iepriekš minēto slimību nepieciešama skābekļa terapija. Vispirms ārsts veiks pārbaudes, lai apstiprinātu diagnozi, piemēram:

  • asinsanalīze

Tiks ņemti asins paraugi no artērijām, pēc tam pārbauda skābekļa saturu. Cilvēkiem, kuriem terapijai nepieciešami skābekļa regulatori, ir tie, kuru skābekļa saturs asinīs ir mazāks par 60 mmHg (parasti 75-100 mmHg).

  • oksimetrs

Izmantojot šo rīku, jums nav jāveic asins analīze. Tā vietā pie pirksta gala tiks piestiprināts sava veida klips, tad būs redzams skābekļa saturs asinīs. Arī atsauce uz skābekļa regulatora lietošanu terapijā ir tāda pati, kas ir mazāka par 60 mmHg. [[saistītie raksti]] Kad būs zināms skābekļa saturs jūsu asinīs, ārsts iemācīs jums pareizi lietot regulatoru atbilstoši jūsu stāvoklim un izmantojamajam aprīkojumam. Nekad nenoregulējiet skābekļa regulatoru virs robežas, jo pārāk liels skābekļa saturs asinīs (vairāk nekā 110 mmHg) var izraisīt saindēšanos ar skābekli. Dažiem cilvēkiem skābekļa terapija ir jāveic visu mūžu, bet dažiem cilvēkiem skābekļa regulatora palīdzība ir nepieciešama tikai noteiktās situācijās. Ir arī terapija, ko var veikt tikai slimnīcā, bet nereti tiek nodrošināts arī ar elpošanas aparātu, lai terapiju varētu turpināt mājās.