Represiju atzīšana, sevis garīgās aizsardzības veids

Represijas ir garīgās aizsardzības veids vai aizsardzības mehānisms lieto, ja cilvēks ir piedzīvojis nepārvaramu traumu. Tomēr represijas dažreiz nepamana personai, kas tās piedzīvo. Atšķirībā no traumatiskā notikuma izvairīšanās, apspiešanas vai mēģinājuma to neatcerēties, represējot, jūs pat varat neapzināties traumatisko notikumu. [[Saistīts raksts]]

Kas ir represijas?

Apspiešana ir garīga aizsardzība, kas tiek veikta neapzināti, kad piedzīvo traumatisku notikumu, kas ir ļoti sāpīgs. Šī darbība tiek veikta neapzināti, un jūs pat neatcerēsities par piedzīvoto traumu. Traumatiskais notikums, kas tiek apspiests, bieži izraisa vainas sajūtu vai stipras sāpes. Faktiski represijas ir ķermeņa garīga aizsardzība, kas ir svarīga, lai pasargātu jūs no trauksmes, ko izraisa nevēlamas domas vai emocijas. Tomēr, pat ja jūs to neapzināties, tas nenozīmē, ka traumatiskais notikums neietekmēs jūsu dzīvi. Visas emocijas, domas un atmiņas par traumatisko notikumu turpinās ietekmēt jūsu dzīvi. Piemēram, jūs vienmēr jutīsieties noraizējies bez īpaša iemesla vai veiksiet noteiktus ieradumus incidenta rezultātā. Dažreiz atmiņas par apspiestiem vai apspiestiem traumatiskiem notikumiem var parādīties arī sapņos, fobijās pret kaut ko vai vienkārši netīšām (mēles paslīdēšana). Citiem vārdiem sakot, apspiestā atmiņa no jums pilnībā nepazudīs. Tā vietā var uzkrāties apspiestas domas vai emocijas no traumatiskās pieredzes, un tās var lēnām izpausties neizskaidrojamā trauksmē vai uzvedībā, kas traucē ikdienas dzīvei.

Kāpēc notiek represijas?

Represijas ir ķermeņa reakcija, kas nenotiek vienkārši. Tomēr, lai saprastu represiju rašanos, jums ir jāsaprot id, ego, un superego kas veido jūsu personību. ID ir daļa no sevis, kas netiek realizēta un satur dažādas pamata vēlmes, kas izraisa uzvedību. Tā kā ego ir tilts starp id un superego kas līdzsvaro abus. Tikmēr superego ir morālās vērtības un ideāli, kas tiek internalizēti caur vidi un vecākiem. Kad kāds piedzīvo kaut ko traumējošu, id un superego var sadurties un padarīt ego pārņemts. Galu galā nelīdzsvarotība starp id un superego veidot id dažreiz uz tevi ir jāspiež vai jāapspiež, lai neradītu tevī satraukumu. Tomēr represijas ne vienmēr darbojas, un dažreiz tās var palielināt jūsu trauksmi. Labākais variants ir mēģināt atcerēties aizmirsto notikumu kopā ar tajā laikā piedzīvotajām domām un emocijām. Kad jūs to atceraties, jums tas ir jārīkojas veselīgi.

Represijas pret apspiešanu

Represijas un apspiešana (apspiešana) bieži tiek uzskatīts par diviem terminiem ar vienādu nozīmi, tomēr represijas atšķiras no apspiešanas. Kā minēts iepriekš, represijas ir garīga aizsardzība, kas rodas neapzināti un liek cilvēkam aizmirst traumatiskās pieredzes notikumus, domas un emocijas. Lai gan apspiešana ir apzināts mēģinājums slēpt domas, emocijas vai atmiņas par noteiktiem nevēlamiem notikumiem vai izvairīties no tām. Ir vieglāk tikt galā ar apspiešanas sekām, jo ​​apspiešana ir kaut kas tāds, kas tiek darīts apzināti, pretstatā apspiešanai, kas netiek atcerēta. Apspiešanas efekts ir vairāk vai mazāk tāds pats kā represijām, tikai tas, ka apspiešanas efekts ir smagāks par apspiešanu. Kad cilvēks var saprast, kas viņu satrauc, viņš var mēģināt pārvarēt trauksmes cēloni. Bet represijās cilvēki, kas to piedzīvo, nevar stāties pretī, jo nezina cēloni.

Kā tikt galā ar represijām?

Represijas nav nekas tāds, ko nevarētu pārvarēt. Lai gan ir nepieciešams process, lai to atcerētos, taču varat lēnām mēģināt to atcerēties vēlreiz. Kad to apzinies, tad vari tikt galā ar pagātnē piedzīvotiem traumatiskiem notikumiem. Tomēr ir ļoti ieteicams iziet šo procesu ar konsultantu, psihologu vai psihiatru, kas var palīdzēt izpētīt traumatisko notikumu. [[Saistīts raksts]]

Piezīmes no SehatQ

Represijas ir viena no ķermeņa bezsamaņā esošajām psiholoģiskajām aizsardzības mehānismiem, saskaroties ar traumatisku notikumu, kas izraisa trauksmi. Kad cilvēks piedzīvo represijas, cilvēks mēdz nespēt atcerēties notikumus un lietas, kas saistītas ar piedzīvoto traumu. Ja jūtat trauksmi vai noteiktas neizskaidrojamas emocijas, fobijas, sapņus vai uzvedību, kas izraisa, varat apsvērt iespēju vērsties pie konsultanta, psihologa vai psihiatra, kas ir profesionālis šajā jomā.