6 speciālo skolu (SLB) veidi bērniem, kas jāzina vecākiem

Tiem no jums, kuri nezina speciālo skolu nozīmi, Indonēzijas Republikas valdības 1991. gada valdības noteikumos Nr. 72 par speciālo izglītību ir paskaidrots, ka speciālā izglītība ir izglītība, kas ir īpaši organizēta skolēniem, kuriem ir fiziski un/vai garīgi traucējumi. Tikmēr saskaņā ar grāmatu Izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām Agrīnās bērnības izglītības ar īpašām vajadzībām profesors, Yogyakarta State University, Suparno, Ārkārtas skolas (SLB) ir izglītības veids tiem, kam ir grūtības sekot līdzi mācību procesam kopumā fizisku, emocionālu vai garīgu sociālo traucējumu dēļ, bet ir potenciāls īpašs intelekts un talants. Jāuzsver, ka bērns var mācīties SLB skolā, ja viņam ir grūtības sekot līdzi mācību procesam, izmantojot parastās mācību metodes.

Ārkārtas skolu veidi

Speciālo skolu veidi tiek izdalīti, pamatojoties uz skolēnu radītajiem traucējumiem. Šeit ir daži SLB veidi, kas jums jāzina.

1. Speciālā skola A (SLB A)

SLB A ir ārkārtas skola bērniem ar redzes traucējumiem. Tāpēc mācību metodei šajā skolā ir jāspēj mudināt skolēnus izprast mācību vielu. Mācību līdzekļi SLB A skolās parasti ir grāmatu veidā Braila rakstā un magnetofonos.

2. Speciālā skola B (SLB B)

SLB B ir skola, kas paredzēta bērniem ar dzirdes traucējumiem, proti, bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Šajā Speciālajā skolā bērni tiks mācīti, kā sazināties, lasot lūpu kustības. apgūstiet zīmju valodu, izmantojot roku žestus (izteikta runa), un mācīties, izmantojot palīglīdzekļus arkohleārais implants).

3. Speciālā skola C (SLB C)

SLB C ir īpaša skola, kas ir paredzēta bērniem ar garīgu atpalicību vai bērniem ar intelektu, kas ir zemāks par vidējo. Šo speciālo skolu var apmeklēt arī bērni, kuriem nav spēju pielāgoties apkārtējai videi. Tāpēc šajā skolā viņi iegūs zināšanas par to, kā sevi attīstīt un socializēties, jo garīgi atpalikušiem bērniem mēdz būt grūtības socializēties un atrauties no apkārtējās vides.

4. Speciālā skola D (SLB D)

SLB D ir speciāla skola bērniem ar fiziskiem traucējumiem, proti, tiem, kuriem ir nepilnības savās ekstremitātēs. Šīs speciālās skolas izglītības mērķis ir attīstīt katra bērna potenciālu, lai skolēni varētu būt neatkarīgi un produktīvi.

5. Speciālā skola E (SLB E)

SLB E ir ārkārtas skolas izglītība, kas paredzēta cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tunalaras ir traucējumi, šķēršļi vai uzvedības traucējumi, kuru dēļ bērni mazāk spēj pielāgoties gan ģimenes videi, gan skolai, gan apkārtējai sabiedrībai. Bērniem ar dzirdes traucējumiem ir emocionālās un sociālās attīstības traucējumi vai abi. Lai attīstītu garīgi atpalikušu bērnu potenciālu, ir nepieciešami īpaši dienesti un izglītība, lai viņi varētu izmērīt savas emocijas un veikt socializācijas funkcijas.

6. Speciālā skola G (SLB G)

SLB G ir skola, kas paredzēta bērniem ar vairākiem traucējumiem, proti, tiem, kuriem ir vairāku traucējumu kombinācija. Cilvēki ar vairākiem traucējumiem parasti nespēj sazināties vai pat vispār nesazinās. Bērnu ar vairākiem traucējumiem motoriskā attīstība parasti ir aizkavēta. Tāpēc bērniem ar vairākiem traucējumiem ir nepieciešami dažādi mācību līdzekļi, lai bērnos pieaugtu neatkarības sajūta. Katrai SLB skolai ir dažādas telpas un mācību metodes, kas pielāgotas tās audzēkņu īpašajām vajadzībām. SLB apmeklējošo bērnu ar īpašām vajadzībām galvenais mērķis ir ārstēties atbilstoši viņu talantiem, interesēm, spējām un traucējumiem. Tādējādi skolēni un studenti var iegūt spēju būt neatkarīgiem un prasmes, kas noder viņu turpmākajā dzīvē. [[Saistīts raksts]]

Ko māca speciālajās skolās?

Ārkārtas skolā skolēni un studenti saņems īpašus norādījumus un rehabilitāciju saistībā ar traucējumiem. Sniegtās vadlīnijas ir palīglīdzeklis skolēniem un studentiem atrast sevi, pārvarēt ar invaliditāti saistītās problēmas, iepazīstināt ar vidi un plānot nākotni. Savukārt rehabilitācija ir centieni sniegt medicīnisko, sociālo un prasmju palīdzību, lai bērni varētu apmeklēt izglītību. Medicīniskā rehabilitācija ietver audzēkņu vai studentu ar invaliditāti dziedināšanas un veselības atjaunošanas procesu, kā arī palīglīdzekļu nodrošināšanu vai ķermeņa nomaiņu. Visbeidzot, sociālā rehabilitācija ietver sociālās orientācijas sniegšanu, piemēram, virzienus skolēnu pašpielāgošanai un personības attīstībai. Šo rehabilitāciju parasti nodrošina ģimenes ārsti, speciālisti, logopēdi, fizioterapeiti, psihologi, medmāsas un sociālie darbinieki.