Kognitīvās disonanses jēdziens un piemēri ikdienas dzīvē

Dažos dzīves brīžos mēs bieži saskaramies ar lietām, kas nav saskaņā ar uzskatiem, kuriem mēs ticam. Jūs, iespējams, esat bijis spiests kaut ko darīt, lai gan tā dzīvošanā bija iekšējs satricinājums. Šo stāvokli sauc par kognitīvo disonansi – tas rodas, ja pastāv disonanse (disonanse) starp diviem uzskatiem vai vērtībām un rada diskomfortu. Kā cilvēki tiek galā ar kognitīvo disonansi?

Kas ir kognitīvā disonanse?

Kognitīvā disonanse ir termins, kas attiecas uz neērtu garīgo stāvokli, saskaroties ar diviem dažādiem uzskatiem vai vērtībām. Šis nosacījums rodas arī tad, ja kāds dara kaut ko, kas nav saskaņā ar vērtībām un uzskatiem. Terminu kognitīvā disonanse kā teoriju ieviesa eksperts Leons Festingers 1957. gadā. Kognitīvās disonanses teorijas centrā ir tas, kā cilvēks cenšas panākt konsekvenci un atbilstību savā attieksmē un uzvedībā. Pēc Leona Festingera domām, pretrunīgi vai nesavienojami uzskati var izdzēst iekšējo harmoniju – stāvokli, no kura cilvēki cenšas izvairīties. Šis vērtību konflikts rada diskomforta sajūtu. Disonanse, piedzīvojot kognitīvo disonansi, liek cilvēkam meklēt veidus, kā mazināt diskomfortu. Kognitīvās disonanses jēdziens jau sen ir bijusi viena no ietekmīgākajām teorijām sociālajā psiholoģijā. Šī teorija ir arī daudzu ekspertu pētījumu priekšmets.

Kognitīvās disonanses apstākļu piemēri ikdienas dzīvē

Kognitīvās disonanses piemērs ir smēķēšanas turpināšana, lai gan tas var kaitēt plaušām. Kā psiholoģijā labi zināms jēdziens, kognitīvo disonansi mēs bieži piedzīvojam katru dienu. Kognitīvās disonanses piemēri ir:

• Cilvēks turpina smēķēt, lai gan saprot, ka šī darbība var traucēt viņa veselībai
• Kāds melo, bet viņš pārliecina sevi, ka saka labas lietas
• Kāds paskaidroja, cik svarīgi ir vingrot, lai gan viņš pats to nedarīja. Šī uzvedība ir pazīstama kā liekulība vai liekulība.
• Cilvēks ēd gaļu, lai gan sevi dēvē par dzīvnieku mīļotāju, kurš neatbalsta dzīvnieku kaušanu. Šī uzvedība ir pazīstama arī kā gaļas paradokss .

Kognitīvās disonanses cēloņi

Ir vairāki faktori, kas izraisa konfliktus un kognitīvo disonansi. Šie faktori ietver:

1. Citu pušu spiediens

Kognitīvā disonanse bieži rodas piespiešanas vai spiediena rezultātā, no kura ir grūti izvairīties. Piemēram, darbinieks Covid-19 pandēmijas vidū turpina doties uz darbu. Viņš bija spiests doties uz biroju, baidoties tikt atlaists un saglabāt savus ienākumus. Cits gadījums ir vienaudžu spiediens no tuvākajiem cilvēkiem. Piemēram, darbinieks, kurš ir taupīgs, ir “spiests” pasūtīt ēdienu automātiski uz līnijas lai sajauktos ar saviem biroja biedriem.

2. Jauna informācija

Dažreiz jaunas informācijas saņemšana viņā var izraisīt kognitīvās disonanses stāvokli un diskomfortu. Piemēram, puisim ir draugs vīrietis, kurš tikko iznāca vai iznākot kā homoseksuāls vīrietis. Šis nosacījums padara viņu par dilemmu, jo viņš pieturas pie pārliecības, ka homoseksualitāte ir grēka veids.

3. Pieņemtie lēmumi

Kā cilvēki mēs turpināsim pieņemt lēmumus. Saskaroties ar divām vienlīdz spēcīgām izvēlēm, mēs piedzīvosim disonanses stāvokli. Piemēram, pieņemsim, ka persona saņem divus darba piedāvājumus, vienu netālu no vecāku mājas un vienu ārpus pilsētas, bet ar lielāku algu. Viņu var mulsināt abas izvēles, jo viņaprāt vienlīdz svarīgi ir ģimenes tuvuma un algas faktori.

Kā cilvēki tiek galā ar kognitīvo disonansi

Diskomfortu, piedzīvojot kognitīvo disonansi, var samazināt ar vairākām metodēm, proti:

1. Atsakieties vai izvairieties no informācijas

Kognitīvā disonanse bieži tiek samazināta, izvairoties no jaunas informācijas, kas ir pretrunā ar uzskatiem. Piemēram, smēķētājs atrod pētījumu informāciju, ka smēķēšana var palielināt plaušu vēža komplikāciju risku. Tā kā viņam ir grūti izvairīties no smēķēšanas, viņš tomēr var izvēlēties aizmirst informāciju, teikt, ka pētījums ne vienmēr atbilst patiesībai, un turpināt smēķēt. Šis nosacījums ir pazīstams kā apstiprinājuma novirze.

2. Pamatot

Piedzīvojot kognitīvo disonansi, cilvēks var attaisnoties un pārliecināt sevi darīt noteiktas lietas. Piemēram, darbinieks ir spiests pavadīt savu priekšnieku, lai naktsklubā dzertu alkoholu. Pat ja viņu uztrauc alkohola lietošanas radītie veselības apdraudējumi, darbinieks tik un tā var pasūtīt dzērienu un pamatot, ka to dara savas karjeras un priekšnieka iespaida dēļ.

3. Veco uzskatu maiņa

Vēl viens veids, kā cilvēki var atrisināt kognitīvo disonansi, ir mainīt uzskatus, kas viņiem ir bijuši līdz šim. Piemēram, smēķētājs saņem pētījumu informāciju, ka cigarešu lietošana palielina plaušu vēža komplikāciju risku. Pēc informācijas izlasīšanas vai dzirdēšanas viņš var mēģināt atmest smēķēšanu.

Piezīmes no SehatQ

Kognitīvā disonanse ir iekšējā kara stāvoklis, kad cilvēks saskaras ar diviem dažādiem uzskatiem. Protams, mēs bieži piedzīvojam šo stāvokli sociālajā dzīvē. Kognitīvās disonanses teorija ir kļuvusi arī par plaši pazīstamu un plaši pētītu koncepciju sociālajā psiholoģijā.