Daudzi cilvēki ir kļūdaini domājuši, ka psihologi ir ārsti. Ja jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kam ir šādas domas, iespējams, ar vārdu psihologs tiek saprasts psihiatrs. Neskatoties uz to, ka viņiem ir gandrīz līdzīgi pienākumi, psihologi un psihiatri ir divu dažādu profesiju veidi. Lai nekļūdītos konsultējot, tālāk ir padziļināts skaidrojums par psihologu pienākumiem un specializāciju veidiem.
Ziniet, kas ir psihologs
Psihologi ir psiholoģijas speciālisti, kas koncentrējas uz domām un uzvedību. Cilvēki ar šo profesiju izmanto apgūto psiholoģiju, lai palīdzētu pārvarēt problēmas, no kurām viena ir saistīta ar garīgo veselību. Psihologi strādā garīgās veselības problēmu diagnostikā, izmantojot intervijas, aptaujas un novērošanas metodes. Atšķirībā no psihiatriem psihologi nevar izrakstīt pacientiem zāles, jo viņi nav ārsti. Psihologi palīdz risināt pacienta problēmas ar logopēdijas palīdzību ( sarunu terapija ). Sarunu terapija, ko psihologi visbiežāk izmanto, lai risinātu pacienta problēmas, ir kognitīvā uzvedības terapija (CBT). Šajā terapijā jūs tiksiet aicināts pozitīvā veidā mainīt reakciju uz negatīvu uzvedību un domāšanas modeļiem. Ja pacients ir bērns, viņam ir atļauts novērtēt ne tikai garīgo veselību, bet arī citas jomas, tostarp kognitīvās funkcijas un akadēmiskās spējas. Viņi var arī veikt terapijas veidus, ko psihiatri parasti nedara, piemēram, spēļu terapiju.Psiholoģijas specialitāšu veidi
Psihologi iedala daudzu veidu specializācijas. Psihologa specializācijas veids tiek pielāgots nozarei, kurā viņš strādās. Piemēram, sporta psihologi ir vērsti, lai palīdzētu risināt psiholoģiskas problēmas, ar kurām saskaras sportisti un ar sporta pasauli saistīti cilvēki. Ir pieejami vairāki psihologa specialitāšu veidi, tostarp:- Klīniskais psihologs: kura uzdevums ir novērtēt, diagnosticēt un palīdzēt pacientiem, kuri izjūt psiholoģisku stresu un kuriem ir garīgās veselības problēmas. Klīniskie psihologi ir izplatīti slimnīcās vai garīgās veselības klīnikās.
- Tiesu psihologs: koncentrēties uz psiholoģijas un tiesību attiecībām. Viņa pienākumi ir no konsultēšanas krimināllietās vai civiltiesiskās lietās, bērnu aizbildnības izvērtēšanas līdz psihoterapijas pakalpojumu piedāvāšanai noziegumos cietušajiem.
- Veselības psihologs: koncentrējas uz to, kā psiholoģiskās, bioloģiskās, sociālās grupas un uzvedība ietekmē vispārējo veselības stāvokli. Veselības psihologa uzdevums ir uzlabot savu pacientu garīgo un fizisko veselību un pašsajūtu.
- Industriālais psihologs: kuras uzdevums ir izpētīt uzvedību darba vietā, sākot no labāko darbinieku atlases konkrētam darbam līdz veidu meklēšanai, kā palielināt darbinieku produktivitāti, izmantojot apmācības programmas.
- Bērnu psihologs: kura uzdevums ir novērtēt, diagnosticēt un palīdzēt pārvarēt psiholoģiskās problēmas, ar kurām saskaras bērni un pusaudži. Bērnu psihologi var palīdzēt pacientiem ar attīstības problēmām, mācīšanās traucējumiem un garīgām slimībām.
Psiholoģijas izglītības posmi
Lai kļūtu par psihologu, pirmais solis, kas jādara, ir pabeigt psiholoģijas studijas bakalaura līmenī. Pēc tam jāturpina izglītība līdz maģistra līmenim un jāizvēlas specializācijas veids. Dažiem specializācijas veidiem ir jāturpina studijas līdz doktora grāda iegūšanai. Piemēram, lai kļūtu par tiesu psihologu, ir jābūt vismaz maģistra grādam. Tikmēr veselības psihologiem ir jāpabeidz studijas līdz doktorantūras līmenim. Tālāk ir norādīti izglītības posmi, kas psihologiem jānokārto pēc specializācijas veida:- Sporta psihologs: vismaz S2
- Industriālais psihologs: vismaz S2
- Tiesu psihologs: vismaz S2
- Klīniskais psihologs: vismaz S3
- Veselības psihologs: vismaz S3
- Bērnu psihologs: vismaz S3
Kad jums vajadzētu konsultēties ar psihologu?
Konsultēties ar psihologu var gadījumos, kad neveicas vai ir grūtības pašam tikt galā ar psiholoģiskām problēmām. Daži nosacījumi, kurus var pārvarēt, konsultējoties ar psihologu, ir šādi:- Komunikācijas problēmas attiecībās gan ar partneri, gan ģimeni
- Depresija, kuras dēļ jums ir grūti kontrolēt savu uzvedību un emocijas
- Atkarība no neveselīga dzīvesveida vai sliktas lietas
- Fobija, kas liek jums izjust neracionālas bailes no noteiktām lietām
- Trauksmes un stresa traucējumi, kas nebeidzas un parādās nepārtraukti
- Zaudējuma sajūta ir tik dziļa, ka tā ietekmē garu dzīvot vai veikt darbības
- Grūtības vai nespēja pārvaldīt garīgās veselības problēmas, piemēram, bipolārus traucējumus, pēctraumatiskā stresa traucējumus (PTSD) un šizofrēniju