Stafetes skriešana: definīcija, vēsture, pamatmetodes

Stafetes skriešana jeb nepārtrauktā skriešana ir viens no skriešanas sporta veidiem vieglatlētikas sacensībās, kuras tiek veiktas komandās un katram komandas skrējējam ir jāveic noteikta distance pirms savienojuma nūjas atdošanas priekšā esošajam komandas biedram. Šis process tiks atkārtots vairākas reizes, līdz finišu sasniegs komandas pēdējais skrējējs. Šajā sporta veidā izmantotā sacīkšu nūja ir pazīstama kā nūja vai nūja. Stafetes parasti notiek divās skrējienos, proti, 4x100 m un 4x400 m. Taču bez īso distanču skriešanas šajā sporta veidā var startēt arī vidējās un garās distancēs, atkarībā no sacensību organizatora. Stafetes starpdistances ir 4x800 m un 4x1500 m. Savukārt garajās distancēs notiek maratona stafetes skrējiens 42 195 km distancē, katrā komandā piedalās 6 skrējēji.

Stafetes skriešanas vēsture

Tiek uzskatīts, ka stafetes skriešanu pirmie praktizējuši acteki, inki un maiji tagadējās Meksikas teritorijā. Viņi to dara skrienot ar mērķi nodot ziņas no vienas vietas uz citu. Turklāt stafetes skriešanas vēsturē ir ierakstīts, ka grieķi darīja to pašu, bet citam mērķim, proti, kā senču pielūgsmes veidu un svētās uguns nodošanu jaunām kolonijām. Tieši no šī stāsta ir radusies olimpiskās uguns stafetes jeb lāpas tradīcija. Modernās stafetes sacensības pirmo reizi notika 1912. gadā vasaras olimpisko spēļu laikā Stokholmā, Zviedrijā. Toreiz sacentās 4x100 m un 4x400 m skaitļi vīriešiem. Pēc tam 1928. gadā 4x100 m sievietēm pirmo reizi sacentās, savukārt 4x400 m sievietēm pirmo reizi 1972. gadā.

Stafetes skriešanas tehnika

Šis viens skriešanas sporta veids parasti sākas ar pietupienu. Taču pēc tam, kad pirmais skrējējs sāk pamest zvaigznes līniju, bez ātruma jāņem vērā arī citas lietas, proti, nūjas došanas un saņemšanas tehnika un tās maiņas process. Tālāk ir sniegta pilnīga stafetes skriešanas tehnika.

1. Stafetes pārvietošanas tehnika

Tālāk ir norādīta stafetes skriešanā zināma zizļu saņemšanas un došanas tehnika:

• stafetes pārvietošanas tehnika, redzot (vizuāli)

Skrējējs, kurš saņem nūju, to dara, skrienot, vienlaikus pagriežot galvu, lai paskatītos uz iepriekšējā skrējēja iedoto nūju. Nūjas uztveršana šādā veidā parasti tiek veikta 4 x 400 metru attālumā.

• Paņēmiens nūjas pārvietošanai, neredzot (nevizuāls)

Skrējējs, kurš saņem nūju, to dara, skrienot, neskatoties uz nūju, kuru viņš gatavojas saņemt. Nūjas saņemšanas veidu bez skatīšanās parasti izmanto 4 x 100 metru stafetes skrējienā. Turklāt stafetes kociņa došanu un saņemšanu var sadalīt arī pēc tās došanas virziena šādi:

• Nūju došanas un saņemšanas no apakšas tehnika

Šo paņēmienu parasti veic, ja skrējējs nūju nēsā kreisajā rokā. Saņēmējs gatavosies, saņemot nūju ar plaukstu uz leju. Pirms nūjas došanas skrējējs, kurš nes nūju, to pavirzīs no aizmugures uz priekšu un iedos no apakšas virzienā, kas vērsts pret saņēmēja plaukstu.

• Nūju došanas un saņemšanas no augšas tehnika

Šajā tehnikā saņēmēja plauksta būs vērsta uz augšu, un stafetes devējs novieto zizli virzienā, kas vērsts pret saņēmēja plaukstu. Stafetes skriešanā ar kreiso roku nēsātās nūjas tiks pieņemtas arī ar kreiso roku un otrādi.

2. Stafetes skrējēja pozīcija

Pārzinot nūju maiņas pamattehniku ​​stafetes skriešanā, tagad ir jāsaprot arī skrējēju pozīcija mača laikā. Tā kā skrejceļš oficiālajās spēlēs parasti ir ovāls vai taisnstūrveida ar neasiem galiem, četri skrējēji atradīsies šādā stāvoklī.
  • 1. skrējējs pirmajā starta zonā ar līkumu trasi
  • 2. skrējējs otrajā starta zonā ar taisni
  • 3. skrējējs trešajā starta zonā ar trasi aiz stūra
  • 4. skrējējs ceturtajā starta zonā ar taisni un beidzas finiša taisnē.
Katrs skrējējs veiks vienu un to pašu distanci. Savukārt stafetē, kas notiek uz šosejas, jeb maratona stafetē, katrs skrējējs veic atšķirīgu distanci, proti:
  • Pirmais skrējējs: 5 km
  • Otrais skrējējs: 10 km
  • Trešais skrējējs: 5 km
  • Ceturtais skrējējs: 10 km
  • Piektais skrējējs: 5 km
  • Sestais skrējējs: 7,195 km
Lasi arī:Iepazīšanās ar sprinta skriešanu, skriešanu īsās distancēs

Stafetes noteikumi

Šeit ir daži noteikumi stafetēs, kas jāievēro.

• Nūju maiņas noteikumi

Nūju nomaiņa jāveic maiņas zonā, kas ir paredzēta. Zonas garums ir 20 metri ar platumu 1,20 metri. Ja notiek 4x100 m stafete, tad nūju maiņas zona ir garāka, jo ir papildus 10 metru priekšzona. Priekšzona ir zona, kurā skrējēji var uzņemt ātrumu, gaidot, kad aizmugurē esošie skrējēji dos stafeti.

• Skrējēja pozīcija

Mača laikā katrs skrējējs nedrīkst atstāt savu attiecīgo celiņu, pat ja ir beidzis nodot stafeti nākamajam skrējējam. Ja piespēles laikā nūja nokrīt, tad skrējējam, kurš to nomet, tas jāpaņem. Stafetes skriešanā pirmajam skrējējam jāskrien savās attiecīgajās joslās līdz pirmajam līkumam. Tikmēr otrais skrējējs drīkst ieiet iekšējā trasē, tad trešais un ceturtais skrējējs gaida maiņas laukumā secīgi atbilstoši vienas komandas skrējēju ierašanās brīdim.

Diskvalifikācija stafetē

Stafetes sacensībās ir vairākas lietas, kuru dēļ spēlētājs var tikt diskvalificēts, piemēram:
  • Trūkst zizlis vai zizlis
  • Stafetes došana un saņemšana nav saskaņā ar noteikumiem
  • Pieļāva starta kļūdu vairāk nekā vienu reizi
  • Atbrīvošanās no pretinieka nesportiskā veidā
  • Neļaujot pretiniekam apdzīt skrienot
  • Vispār labi neievēro spēles noteikumus
[[Saistīts raksts]]

Stafešu skriešanas iekārtas un infrastruktūra

Lai veiktu stafetes skrējienu, nepieciešamās telpas un infrastruktūra patiesībā ir vienkārša. Lūk, kas jums jāsagatavo. • Skriešanas apavi un skriešanas apģērbs

• Skriešanas trase vai trase

• Baton alias zizlis ar šādām īpašībām un izmēriem:

  • Nūjas izgatavotas no koka vai metāla
  • Cilindrisks
  • Garums 28-30 cm
  • Cilindra apkārtmērs 12-30 cm
  • Svars ne vairāk kā 50 grami
Stafete ir sporta veids, kas prasa ne tikai ātrumu, bet arī precizitāti mainot nūjas. Bez fiziskās sagatavotības nepārtraukta skriešana spēj trenēt arī sadarbību starp komandas dalībniekiem.