Skriešana ir ātru soļu biežums, ko veicot, ķermenim ir tendence peldēt, jo uz zemes vienlaikus atrodas tikai viena pēda. Vieglatlētikā skriešana ir sadalīta piecos sporta veidos, proti, īso distanču skriešana, vidējo distanču skriešana, garo distanču skriešana, šķēršļu skriešana un stafetes skriešana. Katram skriešanas veidam ir dažādas tehnikas un noteikumi. Šeit ir pilnīgāks skaidrojums jums. 
Īso distanču skriešana sākas ar startu pietupienos.. Īso distanču skriešana ir viena no atlētiskajām skriešanas nozarēm, kurā sacenšas 100 m, 200 m un 400 m distancēs. Skriešanas īsajā distancē cilvēki, kas sacenšas, skries pilnā ātrumā (sprints), tāpēc šīs sacensības bieži sauc arī par sprintu. Īsajā distancē starta paņēmiens ir starts pietupienos un skrējējiem pirms mača sākuma kājas jānovieto uz starta bloka. Tiesnesis dos pakāpenisku signālu, proti, “Gribu”, “Gatavs” un “Jā”. Signālu "Jā" var izdarīt arī, izmantojot pistoles šāvienu. Katrā norādes posmā skrējējs sākumā mainīs ķermeņa stāvokli no pilnīgi tupus uz pakāpenisku augšupeju. Kad atskanēs vārds “Jā” vai šāviens, skrējējs sāks skriet. Skriešanas sacensībās starta tehnika ir ļoti svarīgs posms. Jo, ja skrējējs startā pieļauj trīs kļūdas, viņš var tikt diskvalificēts no skrējiena. Skriešanas sacensības īsajās distancēs lielākajās sacensībās notiek 4 posmos, proti, pirmā kārta, otrā kārta, pusfināls un fināls. 
Vidējo distanču skrējieni aptver 800 vai 1500 m. Nākamais skriešanas atzars ir vidējo distanču skriešana. Vieglatlētikā vidējo distanču skriešana ir sadalīta divās distancēs, proti, 800 m un 1500 m. 800 m skrējienā izmantotais paņēmiens ir starts pietupienā. Tikmēr garākā distancē skrējēji veic stāvus startu. Atšķirībā no īso distanču skrējējiem, kuri var pielikt visus spēkus pēc sacensību sākuma, vidējo distanču skrējējiem, īpaši tiem, kas veic 1500 m distanci, ļoti labi jāpārvalda izturība un ātrums. Tālāk ir sniegta vidēja distances skriešanas tehnika, kas jāņem vērā. 
Garo distanču skriešanas maratons skrēja pa šoseju Garo distanču skriešana vieglatlētikā ir skriešanas sacensības vairāk nekā 5000 metru distancē. Distanču skriešanas distances, par kurām bieži tiek apstrīdēts, ir 5000 metri, 10 000 metri un 42 195 metru maratons. 5000 m un 10 000 m garās distances var aizvadīt stadiona trasē vai uz šosejas. Skrienot maratonu parasti rīko uz ceļa, jo nobrauktais attālums ir ļoti garš. Tāpat kā citās skriešanas sacensībās, arī garo distanču skrējienos uzvarētāju nosaka ātrākais finiša sasniegšanas laiks. Taču praksē garo distanču skrējējiem labi jāpārvalda enerģija un elpa, lai labi finišētu. Tā kā sacensības ilgs ilgi, ļoti liela nozīme ir elpošanas tehnikai garo distanču skriešanā. Elpošanas metodes, ko bieži izmanto distances skrējēji, ir: 
Stafetes skrējēji nodod nūju nākamajam skrējējam Stafetes skriešana jeb nepārtrauktā skriešana ir skriešanas skrējiens, kas tiek veikts komandās un katram komandas spēlētājam ir jāveic noteikts attālums pirms skrējiena savienošanas nūjas (stafetes nūjas) nodošanas komandas biedram. viņa priekšā. Šis process tiks atkārtots vairākas reizes, līdz pēdējais skrējējs komandā sasniegs līniju. Stafetes skriešanas komanda parasti sastāv no četriem skrējējiem, proti, pirmā skrējēja, otrā skrējēja, trešā skrējēja un ceturtā skrējēja. Taču stafetes skrējēju skaitu var mainīt atbilstoši sacensību kritērijiem uz 2, 4, 8 vai vairāk, ja vien skaits ir pāra. Oficiālās sacensībās stafetes skrējēju skaits, kas sacenšas vienā komandā, parasti ir 4 cilvēki. Stafetes, kurās bieži notiek sacensības, ir 4 x 100 metri un 4 x 400 metri. Tas nozīmē, ka katram komandas dalībniekam ir jānoskrien 100 vai 400 metri, lai beidzot sasniegtu komandas biedru, kurš atrodas nākamajā pozīcijā, un atdotu stafeti skrējiena turpināšanai. Nūju saņemšana un došana stafetēs nevar tikt veikta patvaļīgi. Tālāk ir zināmi stafetes pieņemšanas paņēmieni stafetes skriešanā: 
Skrējējiem šķēršļu skrējienā jālec pāri mērķim Skriešanas sporta veidus, kas tiek veikti, lecot pāri mērķim, sauc par barjerskrējienu jeb barjerskrējienu. Sacensībās notiek trīs distances, proti, 100 metri sievietēm, 110 metri vīriešiem un 400 metri sievietēm un vīriešiem. Vieglatlētikas sacensībās katrā trasē tiks izvietoti 10 šķēršļi ar šādiem noteikumiem:
Skriešana vieglatlētikā
Skriešanas sporta veidus var iedalīt piecos, tālāk katras nozares skaidrojums un atšķirības.1. Īsas distances skriešana
Īso distanču skriešana sākas ar startu pietupienos.. Īso distanču skriešana ir viena no atlētiskajām skriešanas nozarēm, kurā sacenšas 100 m, 200 m un 400 m distancēs. Skriešanas īsajā distancē cilvēki, kas sacenšas, skries pilnā ātrumā (sprints), tāpēc šīs sacensības bieži sauc arī par sprintu. Īsajā distancē starta paņēmiens ir starts pietupienos un skrējējiem pirms mača sākuma kājas jānovieto uz starta bloka. Tiesnesis dos pakāpenisku signālu, proti, “Gribu”, “Gatavs” un “Jā”. Signālu "Jā" var izdarīt arī, izmantojot pistoles šāvienu. Katrā norādes posmā skrējējs sākumā mainīs ķermeņa stāvokli no pilnīgi tupus uz pakāpenisku augšupeju. Kad atskanēs vārds “Jā” vai šāviens, skrējējs sāks skriet. Skriešanas sacensībās starta tehnika ir ļoti svarīgs posms. Jo, ja skrējējs startā pieļauj trīs kļūdas, viņš var tikt diskvalificēts no skrējiena. Skriešanas sacensības īsajās distancēs lielākajās sacensībās notiek 4 posmos, proti, pirmā kārta, otrā kārta, pusfināls un fināls. 2. Vidējās distances skriešana
Vidējo distanču skrējieni aptver 800 vai 1500 m. Nākamais skriešanas atzars ir vidējo distanču skriešana. Vieglatlētikā vidējo distanču skriešana ir sadalīta divās distancēs, proti, 800 m un 1500 m. 800 m skrējienā izmantotais paņēmiens ir starts pietupienā. Tikmēr garākā distancē skrējēji veic stāvus startu. Atšķirībā no īso distanču skrējējiem, kuri var pielikt visus spēkus pēc sacensību sākuma, vidējo distanču skrējējiem, īpaši tiem, kas veic 1500 m distanci, ļoti labi jāpārvalda izturība un ātrums. Tālāk ir sniegta vidēja distances skriešanas tehnika, kas jāņem vērā. - Ķermenim vienmēr jābūt atslābinātam un atslābinātam.
- Roku šūpošana ir jāsargā no pārāk augsta kā skrienot īsos attālumos.
- Skrienot noliecieties uz priekšu apmēram 15 grādus no vertikālās līnijas.
- Fiksēts soļa garums un spiediena platums uz augšstilba priekšējo šūpošanos.Soļa garumam jāsakrīt ar kājas garumu.
- Pietiekami pacelti ceļi (ne tik augstu kā sprintā).
- Kad tiesnesis dod signālu "Gatavs", tiek sagaidīts, ka skrējēji pakāpsies uz priekšu, stāvot taisni aiz starta līnijas.
- Kad signāls ir "gatavs", skrējējs novieto kreiso kāju priekšā un labo kāju aiz, bet vēl nav uzkāpis uz starta līnijas. Ķermenis ir likts noliekties uz priekšu.
- Pēc signāla "Jā" skrējējs sāk skriet lēnākā tempā.
3. Garo distanču skriešana
Garo distanču skriešanas maratons skrēja pa šoseju Garo distanču skriešana vieglatlētikā ir skriešanas sacensības vairāk nekā 5000 metru distancē. Distanču skriešanas distances, par kurām bieži tiek apstrīdēts, ir 5000 metri, 10 000 metri un 42 195 metru maratons. 5000 m un 10 000 m garās distances var aizvadīt stadiona trasē vai uz šosejas. Skrienot maratonu parasti rīko uz ceļa, jo nobrauktais attālums ir ļoti garš. Tāpat kā citās skriešanas sacensībās, arī garo distanču skrējienos uzvarētāju nosaka ātrākais finiša sasniegšanas laiks. Taču praksē garo distanču skrējējiem labi jāpārvalda enerģija un elpa, lai labi finišētu. Tā kā sacensības ilgs ilgi, ļoti liela nozīme ir elpošanas tehnikai garo distanču skriešanā. Elpošanas metodes, ko bieži izmanto distances skrējēji, ir: - Elpošana no mutes
- Bieža vēdera elpošanas izmantošana
- Īsi, sekli elpot
- Elpošana regulāri un ritmiski
- Kontrolē elpošanu, klausoties elpas skaņas
4. Stafetes skrējiens
Stafetes skrējēji nodod nūju nākamajam skrējējam Stafetes skriešana jeb nepārtrauktā skriešana ir skriešanas skrējiens, kas tiek veikts komandās un katram komandas spēlētājam ir jāveic noteikts attālums pirms skrējiena savienošanas nūjas (stafetes nūjas) nodošanas komandas biedram. viņa priekšā. Šis process tiks atkārtots vairākas reizes, līdz pēdējais skrējējs komandā sasniegs līniju. Stafetes skriešanas komanda parasti sastāv no četriem skrējējiem, proti, pirmā skrējēja, otrā skrējēja, trešā skrējēja un ceturtā skrējēja. Taču stafetes skrējēju skaitu var mainīt atbilstoši sacensību kritērijiem uz 2, 4, 8 vai vairāk, ja vien skaits ir pāra. Oficiālās sacensībās stafetes skrējēju skaits, kas sacenšas vienā komandā, parasti ir 4 cilvēki. Stafetes, kurās bieži notiek sacensības, ir 4 x 100 metri un 4 x 400 metri. Tas nozīmē, ka katram komandas dalībniekam ir jānoskrien 100 vai 400 metri, lai beidzot sasniegtu komandas biedru, kurš atrodas nākamajā pozīcijā, un atdotu stafeti skrējiena turpināšanai. Nūju saņemšana un došana stafetēs nevar tikt veikta patvaļīgi. Tālāk ir zināmi stafetes pieņemšanas paņēmieni stafetes skriešanā: • stafetes saņemšanas tehnika, redzot (vizuāli)
Skrējējs, kurš saņem nūju, to dara, skrienot, vienlaikus pagriežot galvu, lai paskatītos uz iepriekšējā skrējēja iedoto nūju. Nūjas uztveršana šādā veidā parasti tiek veikta 4 x 400 metru attālumā.• Paņēmiens nūju saņemšanai neredzot (nevizuāls)
Skrējējs, kurš saņem nūju, to dara, skrienot, neskatoties uz nūju, kuru viņš gatavojas saņemt. Nūjas saņemšanas veidu bez skatīšanās parasti izmanto 4 x 100 metru stafetes skrējienā. Turklāt stafetes kociņa došanu un saņemšanu var sadalīt arī pēc tās došanas virziena šādi:• Nūju došanas un saņemšanas no apakšas tehnika
Šo paņēmienu parasti veic, ja skrējējs nūju nēsā kreisajā rokā. Saņēmējs būs gatavs saņemt nūju ar plaukstu uz leju. Pirms nūjas došanas skrējējs, kurš nes nūju, to pavirzīs no aizmugures uz priekšu un iedos no apakšas virzienā, kas vērsts pret saņēmēja plaukstu.• Nūju došanas un saņemšanas no augšas tehnika
Šajā tehnikā saņēmēja plauksta būs vērsta uz augšu, un stafetes devējs novieto zizli atbilstoši saņēmēja plaukstas virzienam. Stafetē nūjas, ko nēsā ar kreiso roku, pieņems arī ar kreiso roku un otrādi.5. Mērķa skriešana
Skrējējiem šķēršļu skrējienā jālec pāri mērķim Skriešanas sporta veidus, kas tiek veikti, lecot pāri mērķim, sauc par barjerskrējienu jeb barjerskrējienu. Sacensībās notiek trīs distances, proti, 100 metri sievietēm, 110 metri vīriešiem un 400 metri sievietēm un vīriešiem. Vieglatlētikas sacensībās katrā trasē tiks izvietoti 10 šķēršļi ar šādiem noteikumiem: - 100 metru barjerskrējienā attālums no starta punkta līdz pirmajam mērķim ir 1,13 metri un no pirmā mērķa līdz otrajam mērķim un tā tālāk ir 8,50 metri. Attālums no pēdējiem vārtiem līdz finišam ir 10,50 metri.
- 110 m barjerskrējienā attālums no starta punkta līdz pirmajam mērķim ir 13,72 metri un no pirmā mērķa līdz otrajam mērķim un tā tālāk ir 9,14 metri. Attālums no pēdējiem vārtiem līdz finišam ir 14,02 metri.
- 400 metru barjerskrējienā attālums no starta vietas līdz pirmajam mērķim ir 1,14 metri un no pirmā līdz otrajam mērķim ir 35 metri. Attālums no pēdējiem vārtiem līdz finišam ir 40 metri.
- Vārtiem jābūt izgatavotiem no metāla vai cita piemērota materiāla.
- 100 metru barjerskrējienā izmantotā mērķa augstums ir 0,84 metri, bet 110 metriem tam jābūt 1,067 metriem. Sieviešu 400 metriem izmantotais vārtu augstums ir 0,762 metri un 0,914 metri vīriešiem.