Ir dabiski baidīties pazaudēt kādu, kuru patiešām mīli, piemēram, vecāku, bērnu, dzīvesbiedru vai tuvu draugu. Bet, ja sajūta ir tik pārmērīga, ka padara dzīvi nemierīgu un traucē ikdienas gaitām, ir jādara dažādi veidi, kā to pārvarēt. Psiholoģijā pārmērīgas bailes no zaudējuma sauc par tanatofobiju jeb bailēm no nāves. Termins cēlies no grieķu vārdiem thanatos (miris) un fobos (bailes). Cilvēki, kuri piedzīvo tanatofobiju, vienmēr domās par nāvi, izjutīs pārmērīgu trauksmi un bailes. Ir noteiktas bažas, kas liek cilvēkam justies nespējīgam savā dzīvē šķirties no mīļajiem. Ekstrēmā līmenī šīs bailes no zaudējuma liks cietušajam nevēlēties iziet no mājas, pieskarties noteiktiem priekšmetiem vai sazināties ar cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par bīstamiem viņu dzīvībai.
Šo simptomu izraisa bailes no zaudējuma tanatofobijas dēļ
Bailes no zaudējuma var izraisīt stresa simptomus.Tanatofobija atšķiras no nekrofobijas, lai gan šie divi termini bieži tiek lietoti kopā. Nekrofobija ir bailes no lietām, kas saistītas ar nāvi, piemēram, mirušo ķermeņiem, kapiem, zārkiem, kapu pieminekļiem utt. Tikmēr, pamatojoties uz Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas 5. izdevumu jeb DSM-5, cilvēkam tiek diagnosticēta tanatofobija, kad rodas pārmērīgas bailes no zaudējuma ikreiz, kad viņš domā par savu nāvi. Šī sajūta turpina pastāvēt 6 mēnešus pēc kārtas un līdz pat ikdienas aktivitāšu kvalitātes graušanai. Turklāt cilvēkiem ar tanatofobiju būs arī tādi simptomi kā:- Uzreiz nobijies vai saspringts, kad domāja, ka mirs
- Panikas lēkmes, kas var izraisīt reiboni, pietvīkumu, svīšanu un neregulāru sirdsdarbību
- Slikta dūša vai sāpes vēderā, domājot par savu nāvi
- Depresija (smagās stadijās)