Traumas var izraisīt
posttraumatiskā stresa sindroms (PTSD) viņu upuriem. PTSD ir garīgās veselības traucējumi, kas rodas pēc tam, kad persona ir piedzīvojusi traumatisku notikumu, piemēram, kā aprakstīts iepriekš. Kopumā upuri bieži jūtas tā, it kā viņi atkal piedzīvotu incidentu, atceras, līdz redz murgus, un izvairās no lietām, kas saistītas ar traumatisko notikumu. Traumas cēlonis var būt negatīvi notikumi, kas negatīvi ietekmē un turpina cietušā garīgo un emocionālo stabilitāti. Daži notikumi, kas var izraisīt traumas, tostarp:
- Izvarošana
- Vardarbība ģimenē (KDRT)
- Dabas katastrofas
- Nopietna slimība vai ievainojums
- Mīļotā cilvēka nāve
- Vardarbības gadījumu aculiecinieks.
PTSS ir jārisina nekavējoties un atbilstoši, lai šis stāvoklis nepasliktinātu un netraucētu cietušajam izdzīvot. Tāpēc viens veids, kā ar to tikt galā, ir
dziedināšanas traumas.Traumu dzīšana ir pēctraumatisks dziedināšanas process, kas tiek veikts, lai cilvēks varētu turpināt savu dzīvi bez incidenta ēnas. Ir vismaz divi veidi
traumu dzīšana, proti, uz traumām un traumām. Tālāk ir sniegts pilns dažādu procesu skaidrojums
traumu dzīšana pēc veida.
Uz incidentiem vērsta traumu dzīšana
Šis traumas dziedināšanas process koncentrēs cietušā atmiņu uz traumatisko notikumu. Piemēram, veicot ekspozīcijas terapiju
(ekspozīcijas terapija) vai kognitīvās apstrādes terapija
(kognitīvās apstrādes terapija). Šeit ir pilns skaidrojums.
1. Ekspozīcijas terapija
Ekspozīcijas terapija vai ekspozīcijas terapija ir
traumu dzīšana kas ir ļoti ieteicams cilvēkiem ar PTSS. Šis traumu dziedināšanas process ir vērsts uz baiļu struktūras maiņu prātā, lai cietušajam vairs nebūtu problēmu, ieraugot lietas, kas atgādina par šo brīdi. Pirmkārt, cietušais tiks aicināts piekļūt atmiņām par lietām, kas viņu traumēja. Tikai tad upurim lēnām mācīs, ka tam, kas notika toreiz, nav nekāda sakara ar to, ko viņš redz tagad. Šis process iemācīs upurim pieņemt notikušo, lai viņš varētu turpināt savu dzīvi.
2. Kognitīvā uzvedības terapija (CBT)
Kognitīvā uzvedības terapija (CBT) vai kognitīvās uzvedības terapija ir sava veida
traumu dzīšana kuras mērķis ir palīdzēt upuriem tikt galā ar traumām, mainot viņu domāšanas vai rīcības veidu. Šajā procesā tiks izmantoti dažādi psiholoģiskie paņēmieni, kas var palīdzēt cietušajam saprast notikušo. CBT parasti ilgs 8–12 sanāksmes, un katra sesija aizņems aptuveni vienu stundu. Pirmajā tikšanās reizē ar terapeitu cietušais tiks aicināts detalizēti pastāstīt par traumatisko notikumu, kas ar viņu noticis. Klausoties, terapeits atzīmēs visas lietas, kas cietušajam apgrūtina izkļūt no pagātnes ēnām. Piemēram, cietušā vaino sevi, jo katastrofas brīdī viņai nebija laika palīdzēt mātei. Terapeits palīdzēs cietušajam pieņemt un saprast, ka ir lietas, kas ir ārpus viņa kā cilvēka kontroles. [[Saistīts raksts]]
Traumu dzīšana, kas nekoncentrējas uz notikumiem
Šī dziedināšanas procesa mērķis ir atvieglot PTSD simptomus, nekoncentrējoties uz visu, kas saistīts ar viņa pieredzēto traumatisko notikumu.
1. Acu kustību desensibilizācija un pārstrāde (EMDR)
Lai gan salīdzinoši jauns,
acu kustību desensibilizācija un atkārtota apstrāde (EMDR) tiek uzskatīts, ka tas spēj atvieglot simptomus, kas rodas pacientiem ar PTSS. EMDR process tiks veikts, lūdzot cietušajam pārstāstīt piedzīvoto traumatisko atgadījumu, pievēršot uzmanību citām lietām. Piemēram, pievēršot uzmanību terapeita pirkstu kustībām vai citām lietām. Mērķis ir, lai cietušais, atceroties traumatisko notikumu, spētu domāt pozitīvi. Procesa ilgums var ilgt līdz aptuveni trim mēnešiem.
2. Stresa potēšanas apmācība (SIT)
Traumu dzīšana šis iemācīs upurim vairākus veidus, kā mazināt stresu un kļūt relaksētākam. Piemēram, apgūstot elpošanas tehniku, masāžu utt. Pēc SIT lietošanas vai
stresa potēšanas apmācība Paredzams, ka pēc aptuveni trim mēnešiem cietušais vēlāk dzīvē spēs labāk tikt galā ar stresu. Neatkarīgi no vairākām metodēm
traumu dzīšana iepriekš, ārsti var arī izrakstīt antidepresantus pieaugušajiem PTSS pacientiem. Medikamenti var palīdzēt cietušajam nomierināties un pārstāt domāt par notikušo. Pat ja tā ir, zāles tiek ievadītas tikai pacientiem ar noteiktiem nosacījumiem. Piemēram, pacients nevēlas veikt psiholoģisku ārstēšanu, kas vērsta uz traumu, pacientam ir veselības stāvoklis, piemēram, smaga depresija. Medikamenti var būt arī izvēles iespēja, ja pacients negūst labumu no ārstēšanas vai process tiek uzskatīts par neefektīvu notiekošā traumatiskā notikuma dēļ. Nelaimes gadījumi, dabas katastrofas un citi traumatiski notikumi noteikti var atstāt cietušajam dziļu traumu, izraisot PTSS. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties palīdzēt cietušajiem šajā posmā, veicot dažādas darbības
traumu dzīšana tāpat kā augstāk.