Atzīstiet eitanāzijas darbības, kas bieži vien iegūst plusus un mīnusus

Vai esat kādreiz skatījies filmu Es pirms tevis? Filma, kuras pamatā bija Džodžo Moisa romāns, bija pievērsusi sabiedrības uzmanību, jo tajā tika aktualizēta varoņa pastrādātās eitanāzijas tēma. Eitanāzija jums joprojām var šķist sveša. Jo līdz šim Indonēzijā joprojām nav nekādu juridisku vai noteikumu par eitanāziju, kas tiek piemēroti un izpildīti. Patiesībā daudzas partijas par to diskutē.

Kas ir eitanāzija?

Termins eitanāzija cēlies no grieķu valodas, proti eu un thanatos . Sakiet eu nozīmē bez ciešanām, kamēr thanatos nozīmē nāvi. Tādējādi eitanāzija nozīmē to cilvēku ciešanu atvieglošanu, kuriem draud nāve. Citiem vārdiem sakot, eitanāzija ir apzināta darbība, lai izbeigtu kāda cilvēka dzīvi, kurš cieš vai cieš no neciešamām sāpēm un bez cerības uz atveseļošanos. Tas tiek darīts ātri un nesāpīgi, lai atvieglotu pacienta ciešanas. Dažās valstīs, kur eitanāzija ir likumīga, lēmums par šīs procedūras veikšanu tiek pieņemts pēc paša pacienta pieprasījuma. Tomēr lēmumus var pieņemt ģimene vai medicīnas personāls, jo pacients ir bezpalīdzīgs.

Eitanāzijas veidi

Ir vairāki eitanāzijas veidi, no kuriem izvēlēties atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, vietējiem likumiem, fiziskās un garīgās veselības, uzskatiem un personīgajām vēlmēm. Eitanāzijas veidi, cita starpā:

  • Brīvprātīgā eitanāzija

Brīvprātīgā eitanāzija ir eitanāzija, kas notiek, kad pacients lūdz, dod atļauju vai piekrīt izbeigt savu dzīvi, vēršoties pēc palīdzības pie medicīnas speciālista. Pacients arī pilnībā saprot, kas notiks, un nepieņem šos lēmumus citu cilvēku spiediena vai ietekmē.

  • Eitanāzija nav brīvprātīga (nebrīvprātīga)

Piespiedu eitanāzija ir eitanāzija, kas notiek, kad lēmumu par pacienta dzīvības izbeigšanu pacienta vārdā pieņem cita kompetenta puse, īpaši ģimenes locekļi. Tas notiek tāpēc, ka pacients nevar tam piekrist sava veselības stāvokļa dēļ, piemēram, pacients ir pilnīgi bezsamaņā vai neatgriezeniski paralizēts.

  • Piespiedu eitanāzija

Piespiedu eitanāzija ir eitanāzija, kas notiek, ja pacients, kurš var dot piekrišanu, bet nevēlas to darīt, jo nav to lūdzis vai nevēlas mirt. Šo praksi var saukt par slepkavību, jo tā ir pret pacienta gribu.

  • Aktīva eitanāzija

Aktīvā eitanāzija ir eitanāzija, kas notiek, kad persona (veselības aprūpes speciālists) rīkojas tieši, lai izbeigtu pacienta dzīvību, piemēram, apzināti ievadot nāvējošu sedatīvu devu.

  • Pasīvā eitanāzija

Pasīvā eitanāzija ir eitanāzija, kas notiek, kad veselības aprūpes speciālists rīkojas netieši, lai izbeigtu pacienta dzīvi. To parasti panāk, pārtraucot, pārtraucot vai ierobežojot ārstēšanu, kas uztur pacientu dzīvu. Turklāt, izrakstot pretsāpju līdzekļus lielākās devās. Laika gaitā šīs devas var kļūt toksiskas. [[Saistīts raksts]]

Kurās valstīs eitanāzija ir likumīga?

Lielākajā daļā pasaules valstu brīvprātīga eitanāzija nav likumīga. Tikai Nīderlande un Beļģija pieļauj šādu praksi. Tikmēr piespiedu eitanāzija nekur nav legalizēta. Tomēr dažas valstis legalizē pašnāvība ar ārsta palīdzību (PAS) vai ārsta asistēta pašnāvība. To dara, ja pacientam ir diagnosticēta neārstējama slimība un viņš cieš tik daudz, ka viņš lūdz izbeigt savu dzīvi. Šajā gadījumā pat pacients kontrolēs, kad un kā viņš nomirst. Parasti ārsts iedos pacientam zāles, ko var lietot, lai izbeigtu viņa dzīvi. Zāles jālieto pašam bez citu pušu iejaukšanās. Šāda prakse ir likumīga vairākos ASV štatos, piemēram, Oregonā, Vašingtonā, Kalifornijā, Montānā, Havaju salās un citos. Turklāt tas ir likumīgs Šveicē, Vācijā un Japānā. Tomēr katrā valstī šim nolūkam ir atšķirīgas juridiskās prasības. Tikmēr pašā Indonēzijā Indonēzijas oficiālajās juridiski pozitīvajās tiesībās ir 2 eitanāzijas veidi, proti, eitanāzija, kas tiek veikta pēc paša pacienta lūguma, un eitanāzija, kas tiek veikta ar nolūku ļaujot pacientam to darīt. Tas ir skaidri noteikts Kriminālkodeksa 304. un 344. pantā. Kas attiecas uz Kriminālkodeksa 344.pantu, tajā ir skaidri noteikts: "Ikvienam, kurš pēc šīs personas skaidri izteikta lūguma atņem dzīvību citai personai, draud ar maksimālo brīvības atņemšanu uz divpadsmit gadiem". Tikmēr Kriminālkodeksa 304.pantā teikts: "Ikviens, kurš tīši nostāda vai atstāj cilvēku nelaimē, kaut arī saskaņā ar tai piemērojamiem tiesību aktiem vai viņa vienošanās dēļ tai ir pienākums nodrošināt dzīvību, aprūpi vai uzturlīdzekļus. šai personai draud maksimālais brīvības atņemšana uz diviem gadiem astoņiem mēnešiem vai maksimālais naudas sods četrtūkstoš piecsimt rūpiju apmērā. Sākot no abiem pantiem, secināts, ka tīša nogalināšana pat pēc paša lūguma joprojām vainīgajiem ir sodāma ar sodu. Tāpēc Indonēzijas pozitīvo tiesību kontekstā eitanāzija tiek uzskatīta par aizliegtu darbību.